Loading
Vējš augstākās priedes nolauza,Veijs augstakas priedes nolauza
Vējš augstākās priedes nolauza, Kas kāpās pie jūras stāvēja. Pēc tālēm tās skatieniem gribēja sniegt, Ne slēpties tās spēja, ne muguras liekt.
"Kam lauzi mūs naidīgā pretvara, Vēl cīņa pret tevi nav nobeigta!" Vēl ilgās pēc tālēm dveš pēdējais vaids, Ik zarā pret varu šņāc nerimstošs naids.
Un augstākās priedes pēc lauzuma Par kuģiem iz ūdeņiem iznira. Pret vētru lepni cilājās krūts, Pret vētru cīņa no jauna dūc.
"Brāz bangas tu, naidīgā pretvara, Mēs sniegsim tāles, kur laimība. Tu vari mūs šķelt, tu vari mūs lauzt, Mēs tāles sniegsim, kur saule aust !"
The wind snapped the tallest pines, That stood on the dunes by the sea. They wanted to reach out to the far distances, They couldn't hide or bend their backs.
"Why do you break us, hostile force, The fight against you isn't over yet!" Still longing for the distances, the last sigh breathes, In every branch, an endless hatred hisses against the power.
And the tallest pines after being broken Rose from the waters like ships. Against the storm, the chest proudly lifts, Against the storm, the fight hums again.
"You, hostile force, crash the waves, We will reach the distances where happiness is. You can split us, you can break us, We will reach the distances where the sun rises!"